Izlīguma birojs

 

Var būt tu nemaz negribi strīdēties,

  bet tikai gribi, lai tevi sadzird ...

    un tad atrisinājums būs rokā!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  1. Dažāda veida pieejas konfikta risināšanai

     

         Cilvēki savā dzīvē rīkojas saskaņā ar zināmiem uzskatiem, bet tā kā sabiedrībā ir ļoti daudz

    dažādu „realitātes” aprakstu un dažādu priekšstatu par to, kas ir pareizi un pieņemami un kas ir

    nepareizi un nepieņemami, tad tas neizbēgami noved pie konflikta. Konfliktā ir svarīgs ne tikai

    pats strīdus process, bet arī tajā iesaistīto pušu domāšanas modelis.

     

          Ja radies konflikts varam to mēģināt risināt paši vai vērs­ties attiecīgās valsts institūcijās, to

     skaitā tiesā. Tomēr ne vienmēr šāda rīcība ir efektīvākā. Ar savstarpējo komunikāciju un

     zināšanām par konflikta psiholoģisko pusi, konfliktu var mazināt. Taču ne vienmēr pietiek ar

     personīgajām zināšanām, lai novērstu iemeslus, kas veicina konflikta pastiprināšanos, turklāt

     juridiskiem konfliktiem raksturīgs ir tas, ka viena puse tiesas procesā zaudē, bet otra puse uzvar.

     

         Tiesvedības procesi bieži vien notiek vairākās tiesu instancēs, un tas ir ilgs un dārgs tiesāšanās

     process, kā rezultātā vienmēr būs neapmierināta kāda no procesa pusēm. Daudz efektīvāks

     ārpustiesas strīdu risināšanas veids ir mediācija, kurā iesaistītās puses sadarbībā ar mediatoru

     brīvprātīgi cenšas panākt konflikta risinājumu ārpus zināmajiem tiesvedības procesiem.

     Mūsdienās mediācijas piemērošana kļūst arvien aktuālāka un iespējama gandrīz visās jomās,

     taču visbiežāk to izmanto komercstrīdu un ģimenes strīdu risināšanā.


  2. Mediācija

    Formulēsim līdzībā:

     

    ”Kādai mātei bija divi gandrīz pieauguši bērni. Kādudien bērni ļoti sastrīdējās par pēdējo

    apelsīnu. Viņi kliedza viens uz otru, apvainoja dažādos notikušos un nenotikušos pārdarījumos,

    pārmeta, ka otrs viņā neklausās vai negrib saprast... bet ķīviņu atrisināt nespēja. Sapratuši, ka paši

    galā netiks, bērni devās pie mātes. KĀ māte rīkojās ? Māte nepārdalīja apelsīnu uz pusēm, bet

    noskaidroja, kāpēc katram no bērniem apelsīns ir tik ļoti nepieciešams. Izrādījās – meita

    gribējusi cept torti, dēls – pagatavot sulu. Tad pēkšņi meita teica brālim – “tātad tev ir nepieciešams

    augļa mīkstums, bet man vajadzīga tikai apelsīna miziņa!" Brālis - " Tad jau mums pietiek ar vienu

    apelsīnu, lai abi dabūtu to, ko vēlamies!”  

     

    Stāstu var salīdzinat ar mediācijas būtību kā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās

    personas (mediatora) palīdzību pašas mēģina atrast konstruktīvu domstarpību atrisinājumu.


Built with Berta.me